Vējbakas

VĒJBAKAS ir infekcijas slimība, ko izraisa vīruss. Vējbaku vīruss ceļo pa gaisu kā gaisa pilienu infekcija, un potenciālais slimnieks vīrusus ieelpo. Vējbaku vīrusam piemīt ļoti augsta spēja cilvēku inficēt, ja viņam nav attīstījusies imunitāte pret vējbakām (pēc izslimošanas vai vakcinācijas rezultātā). Tātad vīruss nonāk augšējos elpošanas ceļos, limfmezglos savairojas, pēc 4 – 6 dienām nonāk arī liesā, aknās un citur organismā. Apmēram pēc nedēļas vīruss ir nonācis arī ādā, un parādās tipiskie vējbaku izsitumi.

Inkubācijas periods ilgst 11 – 21 dienu. Slims cilvēks apkārtējos var inficēt inkubācijas perioda beigās un vēl apmēram nedēļu pēc pēdējo svaigo izsitumu parādīšanās. Parasti vējbaku klīniskā aina ir tipiska, un diagnoze grūtības nesagādā. Atsevišķos gadījumos var izmantot dažādas seroloģiskas izmeklēšanas metodes.

KĀDI IR VĒJBAKU SIMPTOMI?

• Pirmie slimības simptomi ir vispārēji: ķermeņa Т0 līdz 380–390, nespēks, galvassāpes, nav apetītes.
• Pēc 2–4 dienām dažādās ķermeņa vietās, arī galvas matainajā daļā, parādās nelieli, nedaudz piepacelti, sārti izsitumi, kuri ātri vien piepildās ar dzidru vai bālganu šķidrumu un kļūst par pūslīšiem. Izsitumi bieži vien ir niezoši.
• Pūslīši pārplīst vai kasot tiek pārplēsti, to vietā veidojas krevelīte, kas saglabājas līdz divām nedēļām.
• Visi izsitumi neparādās uzreiz, jauni parādās pakāpeniski, tādēļ uz ādas parasti redz izsitumus dažādās attīstības stadijās.
• Slimnieks var inficēt citus vēl nedēļu pēc pēdējo svaigo izsitumu parādīšanās.
• Ja izsitumu vietā netiek ienesta infekcija un neveidojas ādas sastrutojums, parasti uz ādas nekādas sekas (rētas u.tml.) nepaliek.

KĀ ĀRSTĒ VĒJBAKAS?

Vējbaku slimnieki ir jāizolē, jo slimībai ir augsta kontagiozitāte. Ārstēšana ir atkarībā no slimības simptomiem (paaugstināta temperatūra, nieze, galvassāpes u.c.). Parasti ir nepieciešams kāds lokāls vai vispārējs pretniezes līdzeklis. Ja ķermeņa temperatūra ir augsta vai arī tās paaugstināšanās ir grūti panesama, jāizvēlas kāds pretdrudža līdzeklis. Nagus vēlams īsi apgriezt. Diētai jābūt vispusīgai, bagātai ar vitamīniem. Vajadzētu atturēties no tādu uzturlīdzekļu lietošanas, kas kādreiz jau ir izsaukuši alerģiju (piemēram, zemenes, šokolāde, zivis u.c.), lai nepastiprinātu jau esošo niezi. Dažiem bērniem var būt ilgstoši slikta apetīte. Jāpadomā, kā to uzlabot, lai nevajadzīgi nenovājinātu organismu. Jālieto pietiekams šķidruma daudzums.

VĒJBAKU KOMPLIKĀCIJAS UN PROGNOZES

Vējbakas vieglāk noris, ja ar tām slimo bērnībā. Nopietnas komplikācijas ir vējbaku izraisīts encefalīts un pneimonija. Biežākās lokālās komplikācijas saistītas ar sastrutojumu izveidošanos ādā, ja izsitumi tiek sakasīti un brūcē iekļūst infekcija. Nereti bērniem var attīstīties vidusauss iekaisums. Paliek diezgan noturīga imunitāte pret vējbakām.

VAKCINĀCIJA

Latvijā potēšanu izdara, ja ir indikācijas vai pēc vecāku vēlēšanās. Par potēšanos pret vējbakām, ja tās bērnībā vai vēlāk nav izslimotas jāpadomā potenciālajām māmiņām, jo saslimšana ar vējbakām grūtniecības laikā gaidāmajam mazulim nebūtu vēlama sakarā ar dažādu iedzimtu patoloģiju risku.