Skarlatīna

KAS IR SKARLATĪNA?

Skarlatīna (jeb šarlaks) ir vienlīdz izplatīta visā pasaulē. Skarlatīna uzskatāma par bērnu infekcijas slimību, jo 90% gadījumos ar to slimo bērni līdz 16 g.v. Visaugstākā saslimstība ir vērojama pirmsskolas un skolas vecuma bērnu vidū. Skarlatīnas ierosinātājs izsauc arī citas slimības, piem., sāpošo kaklu (faringīts), ādas sastrutošanu (piodermija), vidusauss iekaisumu, sepsi u.c. Slimībai raksturīga sezonalitāte – rudens un ziemas periods.

KAS IR SKARLATĪNAS IZRAISĪTĀJI?

A grupas ß – hemolītiskais streptokoks (baktērija). Infekcijas avots ir slimnieks vai baktērijas nēsātājs, un tā izplatās gaisa – pilienu ceļā. Inkubācijas periods ir vidēji 2-7 dienas, bet var būt arī īsāks.

KĀ SKARLATĪNA IZPAUŽAS?

Sākas akūti ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru un sāpēm kaklā. Pēc kāda laika (dažas stundas līdz 2 –3 dienām) parādās izsitumi, kas ātri izplatās pa seju, kaklu, rumpi un ekstremitātēm. Izsitumi ir izteiktāki ķermeņa dabīgajās ieloku virsmās: padusēs, cirkšņos, elkoņu iekšējā virsma. Uz sejas ir raksturīgas klīniskās pazīmes: sārti vaigi ar izsitumiem, bet rajons ap muti ir bāls, veidojot bālu trīsstūri.

Pēc izsitumu pazušanas (parastu bez pigmentācijas) slimības 3.–7. dienā sākās ādas lobīšanās (parasti lielu plākšņu veidā). Raksturīga skarlatīnas izpausme ir angīna (žāvas un mandeļu loku apsārtums), kas, progresējot, iesaista procesā arī apkārtējos audus (limfaudi, limfmezglu palielinājums).

Parasti slimība noris vieglā formā pie nosacīti normālas ķermeņa temperatūras un neizteiktas intoksikācijas.

KĀ SKARLATĪNU ĀRSTĒ?

Ārstēt to ir iespējams mājās (pie vieglām formām), nodrošinot slimnieka izolēšanu atsevišķā istabā. Smagu formu gadījumā ir nepieciešama hospitalizācija. Ārstēšanā izmanto antimikrobiālos līdzekļus, kurus izvēlas ārsts.

KĀDA IR PROFILAKSE?

Specifiska profilakse nepastāv. Svarīgi agrīni atklāt un ārstēt skarlatīnas infekcijas avotus.

Pēc Sabiedrības Veselības Aģentūras materiāliem, www.sva.lv